Metaskola

http://www.youtube.com/watch?v=4vS2BcpKkpM

” Spiritisms bija pirmais kultūras vēsturē izraisījis jaunu attieksmi pret reliģiski garīgiem fenomieniem. Spiritisko seansu dalībnieki attiecās pret tiem kā izklaidi – neparastu spēli.
Spēle(ar iepriekšējas nenopietnības piegājienu) atšķirās no parastās darbošanās ar to, ka tiek atlikta malā patiesa atbildība par spēlējošā rezultātiem savas spēles darbības laikā. Dēļ atbildības trūkuma tajā nav vietas bailēm. Spēles periodā pasaule kļūst vienkāršāka, realitāti, līdz ar to arī, un personības miejiedarbības sekas ar to aprobežojas ar mākslīgu “lauku” un “noteikumiem”. Realitāti spēlē aizvieto tās vienkāršotāks modelis.
Pasaules vienkāršošana sniedz prieku, novērš no realitātes. Cilvēks piedalās spēlē ar gandarījumu. Tieši tāpēc tā vienmēr tikusi uzskatīta par ideālu jaunu zināšanu “transportu” cilvēku kultūrā(tieši datorspēles padarīja sarežģītāko ierīci par ikdienas sadzīves daļu).
“Garu izsaukšana” bailes(to īstajā, nopietnajā vārda nozīmē) gandrīz neizraisīja (ja neskaita “saldās šausmas” no slepenām, jauni izjūtamām sajūtām). Nopietni spiritismu uztvēra samērā nelielu adeptu skatis(kurus, starp citu, sabiedrība uzskatīja par visumā jukušiem) un nedaudzi pareizticības virzienā domājošie, kas jutuši šajā “garlaikojošās inteleģences spēlē” draudus nācijas garīgajam līdzsvaram.
Bet caur spēlēšanās ar spiritismu “gari” iekļuva kultūrā! Tieši pateicoties senajam šīs izklaides “šleifam” mēs uztveram garus, “rēgus” un “zombijus” no šausmu filmām kā kaut ko dabisku, daļu pierasti rotaļīgu, bet tomēr, atzīmējiet, realitāti, kurai ir ar mums tieša saistība. Zinātne, kas sauc sevi par parapsiholoģiju, un jau vismaz ne vienu desmitgadi apspiež spiritiskos fenomenus kā realitāti…
Simtgadīgi sena spiritisma epidēmija nemanāmi pārveidoja sabiedrības attieksmi pret reliģiskiem fenomeniem, garīgās izziņas jautājumiem, pārvēršot to visu par azartisku spēli, izklaidi, par kuru sekām var neatbildēt.
Lai lasītājs neuzskata, ka spiritisma epidēmija ir beigusies. Sociālās aptaujas, kas veiktas XX gadsimta beigās, parādija, ka Eiropā un ASV 20 000 000 cilvēki sevi uzskata par spirituālistiem. Apmēram 2 000 000 no tiem pārliecināti uzskata, ka uz ticību pie spiritismam tos novedusi LSD lietošanas pieredze.
Spiritisms un okultais misticisms gadismta sākumā nostiprināja vēl vienu psiholoģisku tendenci, ko neapzinās lielākā daļa iedzīvotāju – parādījās pieprasījums pēc “momentālas apskaidrošanās”.
Spēle, atšķirībā no pasaules skatījuma, pieprasa rezultātus nekavējoties, citādi pazūd azarts – tās galvenā sastāvdaļa.
“Momentālas apskaidrošanās” meklējumi kā mēs redzēsim tālāk, ir viens no galvenajiem halluciogēnu lietošanas iemesliem.”
Citāts no Aleksandra Danilina grāmatas “LSD, halluciogēni, psihodēlija un atkarības fenomens” (Данилин А.Г. LSD: галлюциногены, психоделия и феномен зависимости). Grāmatas autors ir narkologs, ārsts-psihiatrs ar vairāk kā 20 gadus psihoterapijas praktizēšanas pieredzi.

Šo grāmatu lasot atrodu daudzas paralēles un saistības, ar savu personīgo pieredzi, kā arī likumsakarības apkārtējās kultūras vidē un reliģiski garīgajā vēsturē ar daudziem citiem avotiem. Iepriekš savā ierakstā “Narkokultūra, New Age un psihodēlija” minēju par pieredzi ar gariem, ko pats izdzīvoju un man arī aprakstīja arī citi LSD lietotāji un nelietotāji. Tagad lasot šo grāmatu izbrīnīts kā tiek citos veidos aprakstītas pazīstamas lietas, tai skaitā manis iepriekš nepamanītā spiritisma un LSD savstarpējā saikne. No sava prāta kā blusas no kaķa, meklēju lietas, kas bija vai vēl ir iespiedušās apziņā un jāizspiež.

“Momentālas apskaidrošanās”, kuras daudzi narko kultūras pārstāvji ir piedzīvojuši pateicoties LSD, sēnēm u.c. vielām, dod tiem izredzētības un tādas zinības sajūtu. No vienas puses tas uzlabo attieksmi pret apkārtējo dabu, bet no citas ieaudzina lepnību dēļ “atklāsmēm” un “zināšanām”, kas izpaužās attieksmē pret cilvēkiem, kas “nesaprot”. Lepnība tomēr ir daudz lielāka narkotika par visām narkotikām, kas visus mūs dzen postā, kaut arī zīmē skaistas godkārīgas bildes. Interesants fakts, ka šis Aleksandrs Danilins atzīmē, ka vairāki eksperimenti pierādījuši, ka tas, ko cilvēks izdzīvo “tripos”, bieži atstāj spēcīgākas pēdas par hipnozi. Esmu ļoti stipri to izjutis un sanāk vēl cīnīties ar sekām tagad no tiem iespaidiem, kas liek cerības patmīlībai. Ir tāds populārs video, kur mazs pusītis saka, ka LSD ir kaukas daudz svarīgāks un lielāks nekā nez cik reizes izlasīt Bībeli. Mazu bērnu, kas neko nesajēdz no tā cik smags ceļš un ilgs darbs, lai vispār sākt Bībeli saprast, piespiež palietot LSD un tad teikt nākamajiem upuriem skaistus iedvesmojošus vārdus.

Kādā no psychedlic trance festivāliem bijusi kāda meitene, kas kaila skraidīja, histēriski raudāja un uzmācās puišiem. (Histēriskie smiekli un raudas ir viena no apsēstības pazīmēm.) Kāda citā festivālā kāds hipija veidīgs jaunietis laikam vairāk kā dienu staigāja klupdams un krisdams tā kā neizprazdams gravitāciju, ķerdams ar rokām kaut ko gaisā, brīžiem apstājoties. Brīžiem šķita, ka viņa miesa ir vienā pasaulē, bet apziņa citā.

Ar spiritismu daudziem cilvēkiem sanācis arī bērnībā blēņoties izsaucot Melno Dāmu un vēl sazin ko, tas viss bija blēņu līmenī, bet ir kas saka, ka kaut mistisku arī piedzīvoja. Kāds jaunietis man nesen iereibis klāstīja par okultismu un garu izsaukšanu, ka izdevies izsaukt savu vectēvu, kurš gan teica viņam, lai nesauc garus. Bet viņš turpināja saukt citus. Izsauka kaut kādu zvaigzni parunājās. Tad bez konteksta, jo pats kontekstu neredzēja, tas jaunietis arī pateica, ka visi, kas bija piedalījušies tajā seansā, nokļuva avārīja, kurā knapi izdzīvoja, bet parādēijās kaut kādas “ekstrasensorās spējas”. Kāda cita draudzene minēja, ka viņiem pamatskolā bijusi “Baltā Stunda” skolā, kurā nodarbojās arī ar garu izsaukšanu. Kā ūdens viļņi no 19.gs. sākuma līdz mūsdienām uz “zemākiem slāņiem” un plašāk ieplešās tautas okultizācija.

Kardinālas personības maiņas mēs redzamas ne tikai LSD lietotājiem, bet arī alkohola un citu vielu lietotājiem. Bezmaz katra viela baro sava veida garu vai garus. Ne velti arī kulti ir bijuši ap dažādām dievībām, kas izraisīja dažādus garīgos stāvokļus. Alkohola atkarība ir ļoti spēcīga, cilvēks kļūst atkarīgs un saka, ka viņam to vielu vaig, kaut arī, kad tas ir sadzēries, tas vairs nav tas cilvēks, tad kuram īsti tur to alkaholu vaig. Bieži vien ir tik kardinālas personības izmaiņas, ka brīnums. Citi dzerot zaudē atmiņu un pēcāk brīnās par citu nostāstiem, ko pats ir sadarījis. Bet kaut kas dzen turpināt darīt pat, ja cilvēks neatcerās, kas norāda, ka kaislības avots ir kas cits, tikai cilvēks neapzināti to attaisno nevis cīnās pret to.

Kaislībai ar azartu un apsēstību ir diezgan radniecīgas saites, ko var redzēt, ja dziļāk paanalizē rakstura īpašības. No sākuma rodas iekāre, tad cilvēkam iepatīkās tās piepildītie augļi. Tad tas tiecās pēc atkārtotas baudas, kas jau ir pāraug kaislībā, ko intensīvāk veicinot izveidojas azarts, kas arvien spēcīgāk pieņemoties jau kļūst par apmātību. Ne velti kristietīgajā demonoloģijā katram grēkam un kaislībai ir savs dēmons-ercenģelis. Cilvēkiem šķiet, ka tas par ko runā reliģija un viņu pašu raksturs, uzvedība, iedomas, rīcība un pasaules skatījums ir kaut kas nodalīts no tā visa, kas ļauj ienaidniekam vieglāk nemanāmi iesēt sēklu sirdī un pēc tam cilvēka apziņa darbojas uz tās sēklas augļu aizstāvēšanas un sargāšanas – ar attaisnošanu nevis redzēšanu, ka iekšā ir ienaidnieks un cīņu ar to.

Psihodēlijas kultūra ir veids, kā aizmirsties un uzskatīt, ka esi kaukādu ekskluzīvo reliģisko pārdzīvojumu izdzīvotājs. Interesanti, ka visa narkotiku scēna(LSD, MDMA, marihuāna u.t.t.) ir ļoti cieši saistīta ar New Age reliģiju (New World Order garīgo pusi).
Esmu bijis šo lietu dīlers un kultūras propogandētājs. Savu grēka stāvokli nodefinēju New Age drug priest, jo bez izplatīšanas biju izmantojis sinkrētisku un kabalistisku(kā tas definējās vārdos sapratu tikai, pateicoties Dieva žēlastībai, atejot no tā visa un vairāk pastudējot reliģiju un sektu vēsturi un tagadni) filosofiju sintezēšanu ar ko mālēju gan sev, gan citiem acis ciet, cik tas viss ir vajadzīgs un “patiess”.
Galvenā brīvība, ko meklē mūsdienu apreibusī jaunatne, ir brīvība “dolbīties”(sinonīms, sisties – no sist savu apziņu) un izmukt no realitātes, cenšoties savu izmukušo stāvokli sludināt par kaut ko cēlu un augstu. Kā redzam arī reklāmās sūdus pasniedz par labiem, es to reklamēšanu piekopu tīri labi, ka tagad no saviem savārītajiem maldiem jācenšās daudzus draugus atgriezt un vēl pašam attīrīties. Tik nezinu cik man te bijuši draugi un cik caur mani iemaldītas avis krūmos, kurus es pats biju audzējis un kopis. Tāpat es rīkoju pasākumus, kuros man šķita, ka atvērti un patiesi viss notiek, tikai tagad, kad esmu atmetis, ar Dieva žēlastību, apreibināšanās lietas kaukā daudzi draugi pazuduši. Un tad seitans dzen izmisumā ar domām “redz tev nav bijis draugu, tikai lietotāji” jeb “tu tikai mācēji visus sabojāt un vest neceļos, nav tev ceļa uz atgriešanos”(kā jau uz visiem viņš iedarbojās tikai domu līmenī, bet no tā tālāk izriet rīcība) – respektīvi piedāvājot pašnāvību, vai arī visu nosodīšanu, izmisumu un sevis žēlošanu.

Kad šogad biju aizdevies jau ierasti uzstāties kā Vj un DJ uz Tundra festivālu Lietuvā, tad biju ļoti pārsteigts pats saprotot, kur esmu iepinies(kaut arī šis bijis mans 5ais festivāls), tā tāču antikrista reliģijas New Age diskotēka, kur mālējot acis ar kultūru patiesībā ir New Age sektantisko mācību un narkotiku(gan legālo, gan nelegālo) izplatīšana. Atskārt un saprast man to sanāca tagad dēļ tā, ka visu ziemu intensīvi biju pavadījis reliģijas un sektoloģijas studijās, salīdzīnot to ar savu un apkārtējo praktisko pieredzi. Kā arī diezgan daudz biju pats smēlies no saindētā New Age reliģijas kausa, kas bieži vien nesauc sevi par reliģiju, bet reliģiju sauc par ļaunumu.

Sarunājos Tundrā ar psytrance producentu no Norvēģijas. Viņš ļoti krāšņi klāstīja par to, kas ir pasaule un uz ko ir jātiecās. Ka viss ir viens un mums ir tas jāsaprot un jāsavienojās. Es viņam jautāju:
- Kādas Tev ir bijušas garīgās mistiskās pieredzes bez psihodēlijas?
- Nekādas.
- Kāds ir kritērijs, ka stāvoklis nav apmāns un pievīlums?
- Visas pieredzes ir labas, nav labā un ļaunā, viss ir viens. Labais un ļaunais ir tikai ilūzija.
- Ko tu vēl esi darījis bez psihodēlijas?
- Piekopis visādas budisma meditācijas, bet pēc psihodēlijas atklāšanas, sapratis, ka tas ir īsākais ceļš.
(Starp citu šis arguments ir ļoti bieži daudz kur dzirdēts un vairāk izpētot garīgās mistikas un prakšu salīdzinājums atliek vienīgi nonākt pie secinājuma, ka gan narkotiku scēna, gan austrumu macības ved uz vienu un to pašu mērķi, ko Pareizticīgie svētie nosaukuši par garīgo pašapmānu, kurā cilvēka fantāzija savienojās ar astrālo pasauli.)
Tāpat arī sarunā viņš norādīja uz krusta kariem, ko veikuši kristieši. Es teicu, ka arī Austrumu Ortodoksālā Baznīca cietusi no Katoļu krusta kariem. Es minēju, ka Blavatskas un Rērihu mācības baroja komunismu un fašismu, sanāk, ka abas puses baroja viens un tas pats. Uz ko viņš teica, ka tagad pēc 2.Pasaules Kara cilvēki ieguva mācību un nekaro.
Divkosīgā taisnība ir raksturīga okultisma adeptiem: redz krusta kari bija slikti, bet pasaules kari bija labi, jo cilvēki guva mācību. Tai pat laikā ļaunums ir ilūzija, bet, kad tas ir oponenta pusē vērojams, tad tas ir fakts ar to bakstīt, savukārt kad savā lauciņā tad attaisnojams. (Rērihi un Blavatska ir arī lieli New Age reliģijas priesteri.)

Kāpēc narkokultūrai ir naids pret kristietību? Tā ar savu sātanisko ceļu uz garīgā pašapmāna stāvokli ir kā dadzis acī šai kultūrai, kas pēc patērēšanas principa – nevis gadiem ilgas strādāšanas un sevis uzlabošanas cenšas iegūt garīgo skaidrību bet apēdot kauko iekrītot pārdzīvojumā, kas ir miksēta cilvēka fantāzija ar reibumu un realitāti un cenšās to pasludināt par “apskaidrību”. Interesanta lieta, ka arī neviens no maniem pazīstamajiem amfetamīna, marihuānas, LSD u.c. narkotiku dīleriem neatzīst Jēzu Kristu, bet krišnu, budismu, hinduismu, energobiolaukus, ezotērikas u.c. New Age reliģijas mācības gan, nu un Jēzu Kristu arī atzīst un saprot, tad tikai New Age reliģijas pasniegtajā interpretācijā – kā viens no garīgajiem skolotājiem. Cilvēks meklē narkokultūrā izbēgšanu no savām problēmām, nevis to atklāšanu sevī un izlabošanu sevī, kas prasa darbu.

Kad nesen atkal biju Jēkabpils Svētā Gara klosterī, mani iepazīstināja ar kādu vīru. Viņš bija arī diezgan labi iepazinis uz sevi un ar draugiem LSD un citu narkotiku kultūru vairāk kā 15 gadus atpakaļ, kā arī ieslīdzis Maharaši mācībā un visādu austrumu filosofijās. Viņš bija pirms 15 gadiem mana bijušā zalītes dīlera dīleris, kas man pirms 7 gadiem pārdeva zālīti. Es viņam atklāju visādas lietas, kas man notika ar gariem un par “atklāsmēm”, par kuru ieklausīšanas dēļ sāku uzvesties kā jucis – runājot, ka esmu Jēzus. Izrādās, ka viņam gari līdzīgas lietas un līdzīgos veidos runāja. Tāpat viņš arī pateica lietas pirms manis, ar kurām es nebiju paspējis ar viņu padalīties – kā sacīt, vārdus izrāva no mutes. Piemēram, kad ienācis gars miesā, tad tāda pārcilvēka sajūta, ka esi spēkpilns, “uzpildīts” un varens. (Atcerējos, ka kāds cits paziņa ar bija minējis, ka viņam LSD tripos līdzīgas lietas notika.) Vai arī, kad gars slēdzās pie viņa meitenes klāt, kad viņa bija bezapziņā un ceļoja pa astrālajām pasaulēm, un runāja caur viņas muti, kas man, savādāk bet arī norisinājās diezgan daudz un ar dažādiem cilvēkiem. Vēl viņš teica, kad bija dzīvē sastapis Mahariši, tad izbijās, jo tā cilvēka acīs redzēja neprātu.
Vēl mēs abi arī nonācām pie kopīga secinājuma pēc novērojumiem, ka visa narkotiku scēna lielā mērā saistītā ar kultūras darboņiem un reklāmas censoņiem. Tāpēc arī nav brīnums, ka Rīgas kultūras dzīvē tik plaši populāra “čerņa” – tumša māksla, kas ir kā kulti ap kādām no kaislībām, New Age idejām un sevis kulta tiecoties pēc oriģinalitātes, lai izlēkt vairāk no citiem. Kas arī skaidro bezētiska un zemisko vērtību reklāmu. Ko var gaidīt no kultūras, kuru vada pašas lepnība, godkārība un kaisle.

Svētais Serafims Rouzs, kas ļoti smalki bija izpētījis gan NLO kultus, gan austrumu filosofijas, pirms pievērsās Pareizticībai, atzīmēja biežus faktus, ka cilvēki, kuriem bieži bijuši kontakti ar NLO vai gariem, kad to izklāsta sabiedrībai, tiek izsmieti. Pēc tam, kad tie vairs nezin kur likties dēļ atstumtības no sabiedrības, jo tiek uzskaitīti pie jukušiem, tiem pajūk ģimenes un sociālās attiecības un bieži vien tie neviena nesaprasti un nešķīstu iedomu vadīti izdara pašnāvības. (Par to, kā sātans ietekmē psihi, domu pasauli, raksturu un cilvēka uzvedību uzrakstīšu kaut kad nākotnē, ja Dievs man dos, vai ar paši sameklēsiet, ja pastudēsiet ortodoksālos svētos un sevi. Tagad man pa laikam diezgan spēcīgi uzbrūk arī ar nešķīstām iedomām, piedāvājot darīt stulbas lietas dēļ manas netīrās pagātnes un tagad vēršanos pret to, kam iepriekš klausīju. Kā teica baķuška, tas ir normāli , var vilkties varbūt mēnešus varbūt gadus, galvenais spēcīgi strādāt, ko arī jūt kā iet pamazām uz labu.) Es ar sāku saprast, kāpēc man tie gari vedināja uz visādām lietām, tai pat laikā nostādot muļķa lomā, bet pats jau muļķis, ka paklausīju. Plus vēl man dzīvē daudz sanācis runāt ar cilvēkiem par visādiem garīgiem pārdzīvojumiem, un tagad man skaidrs, kāpēc viņi bijās pat saviem tuviniekiem un draugiem to visu atklāt, jo bail no nesaprašanas, noniecināšanas un atstumšanas.

Atzīmēšu, ka astrāls – smalkais plāns jeb ēteriskā pasaule, ir pasaule, kurā mitinās kritušie enģeļi, nešķīstie gari, ar ko tik ļoti skaisti un kārdinoši aicina savienoties mūsdienu psihodēlijas kultūra. Vecās pagāniskās kultūras bija saistītas ar kritušo enģeļu pielūgsmi un iziešanu uz kontatkiem ar tiem, savukārt mūsdienās zem citiem vārdiem (jaunu reklāmas akciju), bet balsoties uz vecajiem kultiem tiek atkal propagandēta tā pati lieta jaunā buķetē ar atsauci uz okultisko pseidozinātniskumu un “senajām mācībām” (Gluži kā veikalu skatlogā atlaižu lielie procenti ietekmē cilvēka apziņu uz to, cik ļoti izdevīgi ieiet šai veikalā, tāpat laikam dažādos New Age sektu atzaros spekulēšana uz to cik tūkstoši gadu veca mācība, hipnotiski ietekmē cilvēka apziņu.)
Ikdienā astrālās būtnes parasta cilvēka psihi ietekmē ar iedomām – domām no malas(”mala” kā astrālā plāksne), tāpēc dažbrīd cilvēks neizprot no kurienes nāk prātā kādas dīvainas domas. Freids laikam to sauktu par zemapziņu, es sauktu to par zemo vai zemisko apziņu.

Šovasar kādā psytrance pasākumā Latvijā sarunājos ar diviem krišnaītiem. Es viņiem klāstīju, ka Jaunajā Derībā Jēzū Kristū piepildīti virs 333 pravietojumiem no Vecās Derības, un skaidroju kā tas nopozicionējas, ka Bībele ir vienīgā grāmata no vienīgā Patiesā Dieva, kas atrodas ārpus telpas un laika, uz ko norāda lielais bariņš ar praviešiem, kas sastādījuši Vecās Derības grāmatas, kas visi runā kontekstā viena Gara vadīti dažādos un vienādos telpas un laika punktos. Katrai personai izrakstīti visi raduraksti, lai skaidri redzams, ka visi bijuši reālas personības, un pat jūdaisms, kas neatzīst(garīgi-politisku iemeslu dēļ) Jauno Derību, tomēr ar savu būtību kā nācija apstiprina VD patiesumu. Un kā VD ir patiesi saprotama, tikai caur JD prizmu. Un tad vēl par visādām lietām.
Un ka nav nekādas reinkarnācijas, jo tas iet pretrunā ar Bībeli. Kā arī reinkarnācijas ideja iet pretrunā ar augšāmcelšanās ideju, jo tie ir galīgi viens otram pretrunīgi koncepti.
Viens no viņiem centās kaukādi apgāzt manis teiktos faktus un nostādot vēdas par autoritāti, bet viņš tik miglaini runāja, ka pat otrs krišnaīts(ko es senāk pazinu) teica, ka nesaprot uz ko viņš virza sarunu un kā tas atspēko manis teikto. Kaut kādi arī izira mūsu saruna.
Pēc pāris mēnešiem sastapu to krišnaītu, kuru pazinu jau senāk un viņš teica, ka viņa biedrs prasījis vai es neesmu LSD ēdis, ka neticot reinkarnācijai. (Tagad lasu kāda psihiatrijas profesora grāmatu, kas piemin ka psihodēlijā gūtie iespaidi pārsvarā ir spēcīgāki par hipnozi. ) Kas man šķiet diezgan interesants arguments no viņa puses, kas izklāsta kā tikusi veikta viņa ticības pozīcija. Es arī biju iestāstījis un ticējis, ka pīpēt zāli, ēst sēnes un LSD, dzerts alkaholu, ka tas viss ok. Tagad es to pielīdzinu tam, ka apziņā sagroza katīgo simbolu par nekaitīgu un tad uzbūvē kultu ap to, tāpat arī cilvēks notic karmai un reinkarnācijai, vai tam, ka viņš ir Buda – sēž un groza iekšā sevī šo simbolu: “Tā ir.Tā ir.Tā ir.Tā ir.Tā ir…”

Vēl viens no lielajiem New Age projektiem kā izskatās ir 2012 gads, par ko esmu redzējis, ka jau TV piemin raidījumos nevis tikai brēkā interneta ārēs. Pagājušā gada psytrance festivālā Yaga Lietuvā bija kāds vīrs no Meksikas, kas klāstīja lekciju par pravietojumiem uz 2012 gadu. Viņiem maiji zināja, ka būs baigās izmaiņas un ka cilvēkiem jāatgriežās pie dabas. Sīkumus neatceros, bet pats galvenais, kas iekrita ausī, viņš teica, ka atlidos 12 jūdejas kuģi, par ko minēts Bībelē, no kuriem ir jābēg. Tas man palika atmiņā, gribēju uzzināt ko sīkāk, bet to vīru nesanāca sastapt. Pēc pusgada sanāca viņu atrast digitālajā tīmeklī, kur es uzjautāju, kur Bībelē tieši minēts par tiem kuģiem, uz ko nekādas atbildes nedabūju, pat atzīšanos, ka kļūdījies vai melojis arī. Es izmeklējos caur digitālo meklētāju Bībelē un nekur neko pat abstrakti attāli līdzīgu nesastapu.

New Age nav vienota organizācija, tai ir ļoti daudz dažādu seju ( Marka 5:8-9 Jo Viņš uz to sacīja: “Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka!” Un Viņš tam jautāja: “Kāds tev vārds?” Un tas Viņam saka: “Vārds man leģions, jo mūsu ir daudz.” ), turklāt daudzi cilvēki, kas dzīvos New Age’iskās vērtībās nav nevienā organizācijā, bet paši uzskata, ka ir neatkarīgi un patstāvīgi, un tas viss vispār viņus neskar. Nez par ko ir runa, bet zin jau, ka tiem nav ar to sakara.

Narkotikas ir apsēstība uz pasūtījuma.

Un es esmu daudz grēkojis ar tā kulta barošanu un tagad tik atliek nožēlot un laboties.

Par garīgo pievīlumu Svētā Ignātija Brančaņinova grāmata krieviski http://psylib.org.ua/books/ignbr01/index.htm
un angliski rakstiņš http://www.roca.org/OA/66-68/66n.htm
Garīgā pievīluma jēdziens nav sastopams citās kristietiskajās konfesijās izņemot Ortodoksālajā jeb Austrumu Baznīcā, kura ļoti bagāta ar spēcīgiem svētajiem – cilvēkiem, kas guvuši augstu šķīstības pakāpi(pēc augļiem atpazīs Kristus Baznīcu).

Svētais Serafims Rouzs http://orthodoxwiki.org/Seraphim_Rose , kura grāmata “Pareizticība un Nākotnes Reliģija” ir vienīgais, cik man zināms, kvalitatīvais izklāsts par New Age reliģiju latviešu valodā. Izdota ASV 35 gadus atpakaļ tā izklāsta to garīgo tirgu, ko mēs tagad redzam te Latvijā.

Reklāmas mēdz ne pa jokam nokaitināt, kad tās nevis informē par preču vai pakalpojumu specifiku, bet gan māca mūs dzīvot. Bezkaunīgi skalo smadzenes un stāsta, ko mums vajag vai nevajag darīt. Tāpēc vietā ir jautājums: vai tiešām esam tik viegli manipulējami, ka mums var iesmērēt visu ko?
Uz ievadā uzdoto jautājumu atbilde visdrīzāk ir pozitīva – jā, mums var iesmērēt visu ko. Un to apliecina pati dzīve. Cilvēki pērk drēbes, kuras nevalkā, iegādājas mantas, kuras neizmanto, būvē lielas mājas, kuras nespēj apsaimniekot, pērk dārgas automašīnas, par kurām nevar nomaksāt līzingu, un ievēlē deputātus, kurus pēc tam lamā.
Iedziļināties »

“Saintoloģija – tas ir zināšanas pamatu pētīšana par cilvēku un par dzīvi, kuri būtiski nepieciešami katram, lai būtu laimīgs un izpildītu visu iecerēto (…) Saintoloģijas principu izmantošana var paaugstināt pārliecību sevī, prāta dotības, spējas un iemaņas. (…) Saintoloģija izved cilvēku no ikdienas rutīnas un no iedomātiem ierobežojumiem tādā līmenī, ar kuru viņš var sasniegt garīgās brīvības lielos augstumus”

Iepazīšanās
Vieniem pirmā tikšanās ar saintoloģiem – tā ir reklāmas lapiņa pasta kastītē. Citiem – radioraidījums, kas reklamē grāmatu “Dianētika”. Trešajiem viss sākas ar kādu jaunu cilvēku, kura rokās – reklāmas buklets. Tas ir saintologs, kas vervē savai mācībai sekotājus tieši uz ielas. Viņš vēršas pie garāmgājējiem, jautājot, vai viņi nevēlas bez maksas izpildīt testu. Tos, kas piekrīt, aizsūta uz speciālu telpu, kur tos profesionāli maigi un silti uzņem. Jaunpienācējam jāatbild uz 200 jautājumu ar “jā”, “nē”, “nezinu”. Balstoties uz šīm atbildēm, tiek sastādīta personības izpētes diagramma, kurā parasti tiek uzsvērta nepieciešamība kontaktēties ar “psihologiem” arī turpmāk.
Iedziļināties »

visa lieta ir ieradumos… bet cilvēks, kā zināms, pierod pie visa.
все дело привычки.. а человек, как известно, привыкает ко всему.

Книга составлена из бесед известного московского священника Олега Стеняева – клирика храма Преображения Господня и Всех скорбящих Радость на Ордынке в Москве, руководителя Программы реабилитации жертв нетрадиционных религий Миссионерского Отдела Московского Патриархата, постоянного участника программ радиостанции «Радонеж».
В своих беседах отец Олег показывает, что Библейское Откровение является ключом для понимания и решения многих наших политических, социальных, семейных и личных проблем.

текст
аудио